No 17. maija līdz 16. augustam ISSP Galerijā Berga bazārā norisinājās divu izstāžu cikls “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures”, kurā atspoguļotas vairāku mākslinieku versijas un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem. Vēstures, tai skaitā mākslas vēstures, rakstīšana nekad nav neitrāla, bet ir ievīta sociālā un politiskā kontekstā, iekļaujot zināmas varas attiecības un krietnu daļu personisku izvēļu. Izstāžu cikls izceļ ikvienas vēstures versijas subjektivitāti un dažādas vietējās fotogrāfijas mazāk zināmās šķautnes. Kā vienlaikus aizpildīt padziļinātas vēstures vakuumu un kritiski pārskatīt līdzšinējos naratīvus? Jaunie darbi radīti, atsaucoties uz un veidojot dialogu ar dažādu vēsturisko periodu fotogrāfiem un fenomeniem.
Kristīne Krauze-Slucka strādājusi ar 1980. un 1990. gadu mijā aktīvās, bet mūsdienās maz pazīstamās fotogrāfes Inas Stūres (1958-2006) arhīvu. Darbs "Entuziasms asa deficīta apstākļos" uzdod jautājumus par sieviešu “pazušanu” no vēstures un izceļ Stūres ekspresīvos, inscenētos attēlus uz pārmaiņu perioda pieticīgo dzīves apstākļu un sadzīves fona. Abu mākslinieču prakses vieno savam laikam eksperimentāla pieeja un fokuss uz attēla materialitāti.
Agate Tūna, personisku un māksliniecisku interešu vadīta, darbā "Kurš šeit ir ieradies?" meklē paranormālās un iluzionisma fotogrāfijas pavedienus Latvijā, izaicinot ierastās fotogrāfijas medija robežas un attiecības ar realitāti. Tūnas darbs tika nominēts Purvīša balvai.
Annemarijas Gulbes veidotā instalācija "Kad sabraucām kopā un skatījāmies, atkal bijām laimīgi" izgaismo ceļus kā simbolu Latvijas ainavā un tās dokumentācijā, aplūkojot fotogrāfa, operatora un režisora Ulda Brauna mantojumu – fotogrāfijā, kā arī viņa vienīgajā spēlfilmā "Motociklu vasara" (1975). Brauna plašais fotogrāfiskais arhīvs atspoguļo pēckara Latvijas vidi un viņam pašam noderējis filmēšanas vietu izvēlei. Gulbe akcentē dokumentālās pieejas un montāžas poēzijas pārklāšanos vietas identitātes veidošanā, un aicina atskatīties atpakaļskata spogulī.
Savukārt Konstantīns Žukovs darbā ""Melnā neļķe: gadījuma analīze nr. 1." turpina jau uzsākto māksliniecisko izpēti par kvīru vēsturi Latvijā, šoreiz pievēršoties Latvijas Nacionālajai Operai kā ēka, pilsētvides daļa un kopiena. Atsaucoties uz Čaikovska baletu “Gulbju ezers” un izmantojot grupas "alejas" skaņu celiņu, Žukovs akcentē vēstures noklusēto un cenzēto pusi – personiskus stāstus, kas netiek izcelti ne ģimenes albumos, ne oficiālos vizuālos arhīvos, bet drīzāk lasāmi starp rindiņām.
Kuratore – Liāna Ivete Žilde, LMA doktorantūras programmas studente, LMA Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts (LMDA).
Izstāžu cikla un publiskās programmas scenogrāfiju izstrādājusi Liene Pavlovska.
Izstādes publiskās programmas ietvaros norisinājās atvērti pasākumi dažādām auditorijām – fotogrāfu sarunu vakars par deviņdesmitajos gados pieredzēto ar Gvido Kajonu, Māru Brašmani, Mārtiņu Krūmiņu, Andri Zēgneru, kinovakars ar Ulda Brauna "Motociklu vasaru" (1975) un kinokritiķes Dārtas Ceriņas lekciju, kā arī radošā cianotipijas darbnīca ar mākslinieci Līvu Veiguru.
Vairāk informācijas ISSP mājaslapā
Recenzijas:
Indiscernible Identity, Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024, Rūdis Bebrišs, Echo Gone Wrong
Fotogrāfijas antikvārās un kritiskās vēstures, Daniela Zālīte, fotokvartals.lv
Sieviešu fotogrāfijas aizbildņu ektoplazma, Līga Goldberga, Satori
Izstādes bija daļa no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 programmas, un tās kuratoriālā koncepcija tapusi Latvijas Mākslas akadēmijas Kuratoru studiju maģistra programmas, kā arī Latvijas Zinātnes padomes Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" / IDEUM (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros.
Comments